Svētītais ledus. Nemirstīgo vēlmes - Любовь Сергеевна Черникова

Kārlails klusēja, šis klusums Īrisai bija pārāk smacējošs, taču viņa nespēja sniegt atbildi uz viņa jūtām pret viņu. Viņa gribēja pasargāt viņu no nepatiesām cerībām, taču viņa nevarēja neko pateikt, tāpēc nolēma viņam pastāstīt par kaut ko citu. Viņas bērnības stāstam vajadzēja kalpot par atspēriena punktu galvenajām ziņām, kuras viņa baidījās izteikt. Laila vienkārši nezināja, kā reaģēt, un grasījās kaut ko teikt, bet Irisa sāka savu stāstu.

Meitene sēdēja uz grīdas, tverot karstos pilienus un pat nemēģināja tās slēpt. Pazīstamā, sajutusi saimnieces stāvokli, iznāca aiz grāmatu plaukta, apgūlās viņai blakus. Lapsa deva viņai laiku, lai atbrīvotu savas jūtas, un pacietīgi gaidīja, kamēr viņas pirksti iegūlās viņa strauji slapjošajā kažokā. Brīžiem šķita, ka viņš ir kažokādas kamols — ja tu viņu vairāk saslapināsi, viņš izkusīs.

— Tas neizdodas… Nekas neizdodas… Es vispār neko nejūtu no raganām sevī. Visi saka, ka tam nav nozīmes, bet…” viņa čukstēja.

"Kā viņi var būt ar tādiem vecākiem…" Lapsa izpļāpājās, taču iepleta acis, saprotot, ka ir teicis pārāk daudz, un iegūlās dziļāk, cerot uz savas saimnieces slikto dzirdi.

— Vai tu kaut ko zini? Pasaki man lūdzu! — viņa izmisīgi lūdzās, nepamanot, ka viņas asaras pēkšņi bija nožuvušas.

Viņa nebija gatava noskaidrot visu patiesību, tomēr Lapsa to nevarēja pateikt. Jebkurā gadījumā agrāk vai vēlāk pienāks laiks atklātībai, taču viņš zināja, ka tagad ir par agru šādai lietai.

— Kāda runīga slota! Kurš tev izvilka mēli? Pasaki to bērnam! — no malas atskanēja balss.

Sieviete pēkšņi piegāja klāt un bija nepārprotami dusmīga. Viņa apsēdās viņiem blakus un izdzina Lapsu no viņa vietas, cieši apskaujot savu mazmeitu.

“Es atceros tevi, kad tu vēl biji mazs zariņš un gaudoji tik skaļi, ka atbalsis atbalsojās pa gaiteņiem uz visiem stāviem. Tātad, vai jūs domājat, ka ir atšķirība starp jums un jūsu brāli? Vai kāds tev to pat ir parādījis? — Kemina juta, ka meitene negatīvi pakrata galvu. — Tāpēc nepiepildiet savas domas ar visādām muļķībām. Šīs raganas ir ļoti noderīgas! Šeit es esmu, es nebūtu gatavs jums dot kaut kādu burvi. Es tobrīd nedaudz miru, bet, kad Desmonds atveda un ar asarām lūdza Riadnu atstāt tevi, viņiem nebija šaubu, ka tiks galā. Ikviens tevi ir mīlējis kopš brīža, kad parādījies, un tu šeit esi padarījis par muļķi! — sieviete sašutusi glāstīja meitenes galvu.

Pūķis, iespējams, gribēja viņai palīdzēt, taču viņš jau sen bija zvērējis pat neatcerēties notikušo.

— Nē. Tas pat nav galvenais…” Irisa pēkšņi atzinās.

Ja viss būtu bijis saistīts tikai ar viņas vēlmi iedziļināties dzimšanas noslēpumā, viņa tik tālu netiktu. Jā, šī bija ļoti skumja ziņa, taču Īrisai šķita, ka nevajag traucēt to dienu notikumus, cenšoties pieķerties miglainajai pagātnei. Ja nebūtu notikusi virkne identisku situāciju, viņa nekad nebūtu nonākusi pie pūķiem.

Kucēns, kurš nosmaka viņas acu priekšā, kaut kāds grauzējs, kuru bērns atrada asiņainu un jau mirušu, un vēl pāris šādi gadījumi beidzās tāpat. Šis spēks nebija nāves maģija. Tas bija tā, it kā viņi ieelpotu tajās dzīvību, nevis celtu mirušos. Neviens nekad nav uzzinājis par notikušo. Vai bija kāds, kam bija tāda pati maģija kā viņai? Galu galā izrādījās, ka spēks, ko Irisa izmantoja katru dienu, bija tikai viens no viņas spēju aspektiem.

Viņa vairs neļāva nekontrolēti izmantot spēkus, lai gan dažreiz viņa eksperimentēja sava prieka pēc. Irisa saprata, ka mazie dzīvnieki ir viņas robeža, un viņa nespēj atdzīvināt neko lielāku par kaķi, taču tas joprojām palika pārsteidzošs notikums, kuram viņa nevarēja atrast izskaidrojumu.

Katru reizi Īrisa atgrūda domu, ka viņai ir bail. Šīs bailes viņu aizveda pārāk tālu un piespieda iet vēl tālāk, bet tagad, kad viņa bija atradusi kādu, kuram šķita, ka viņa par viņu visu zina un tajā pašā laikā nebaidās no viņas, meitene sāka elpot vieglāk. Šķita, ka važas, kas viņu saistīja, pilnībā sabruka, it kā tās nekad nebūtu bijušas. Nez kāpēc viņš viņai radīja drošības sajūtu.

"Jūs nekur neatradīsit nevienu, kas varētu jums visu godīgi pateikt." Pat ārkārtēja nepieciešamība neļaus kādam izstāstīt to dienu notikumus. Iris, tu nedrīksti dzenēt vēju ātrāk, nekā tas pūš…” viņš teica un, šķiet, atkārtoja Lapsas vārdus. Īrisai bija nojauta, ka šie abi pazīst viens otru un ir visā iesaistīti, lai gan tam bija grūti noticēt, jo Kārlailam toreiz bija seši gadi.

— Starp citu, cik ilgi man jāgaida? — meitene nepiespiesti jautāja, paceļot skatienu. — LABI. ES sapratu. Neskaties uz mani tik izsmeltu. Es to vairs nerunāšu. Godīgi sakot, man pašam jau viņa ir apnikusi. — viņa atzinās. "Tā kā saldējums ir neatgriezeniski pazudis," Īrisa tēloti skumji nopūtās, cenšoties nepaskatīties šķībi uz izkusušo peļķi. — Iesaku netērēt laiku un izbaudīt festivālu. Starp citu, es šeit esmu pirmo reizi.

25. nodaļa

Dvīņi ir mīlas putni

Mirellei nebija jāpiepūlas, lai no kalponēm uzzinātu patiesību par princi. Viņi paši čukstēja, ka Viņa Augstība pavadīja nakti, grābjot dokumentus un agri no rīta viņš tika no jauna apglabāts jaunā darbā. Meritokrātija nesa labus rezultātus, bet tomēr prasīja kontroli, kas prasīja daudz laika. Strādniekiem bija žēl, ka viņi bija zaudējuši iespēju redzēt viņa seju, kas viņu dienu bija izgaismojusi ar īpašu svētību. Nebija grūti uzminēt, ka labākajā gadījumā dēmonus sasniedza tikai gaiss, ko Ariss elpo. Mirela atcerējās sarunu, kuru droši vien vajadzēja noklausīties savā laikā, taču daļa no tās varēja noderēt, tāpēc neapmierinātībai nebija pamata.

Ragana sasniedza kāpnes, izdzirdot ķēniņa balsi, un gandrīz uzreiz izslēdzās, nolemdama iet citu ceļu, tāpēc viņa nepazina viņu sarunas turpinājumu.

“Imperatoriskie pūķi ir nosūtījuši pieteikumu uzņemšanai mūsu akadēmijā. "Desmonds negribēja tērēt laiku. Viņš steidzās ar darbu, tāpēc dēlam, esot ceļā, pastāstīja jaunākās ziņas. "Mēs nevaram viņiem atteikt, tāpēc iepazīstiniet viņus ar savu māsu." Viņi ir ļoti cēli, lai problēmu gadījumā atstātu meitenes nepatikšanās. Neatkarīgi no viņu izskata, mums tas ir jāizmanto maksimāli. Mēs bijām pirmie, kas atbalstīja viņu dievus, mēs kļuvām par pirmajiem sabiedrotajiem, mēs nevaram visu sabojāt. Paziņojiet Klemoriem, lai viņi pēc iespējas dabiskāk uzraudzītu Irisu, taču neatklājiet viņiem viņas identitāti. Ļaujiet viņiem uzskatīt to par izmēģinājuma uzdevumu. Tiklīdz visu pabeigsi, nekavējoties atgriezies — pilī ir daudz darba.

Tiklīdz Lails pamanīja Irisu, viņš uzreiz izdomāja kādu vietu, kuru noteikti plānoja viņai parādīt. Princese centās paņemt līdzi Mirelu, lai viss neizskatītos pēc randiņa, un katru