Pūķa ēna. Dārgumi - Edgars Auziņš

māsa? — viņa mani kratīja un uzsita pa krūtīm, it kā cerēdama ātrāk visu noskaidrot.

— Dzīvs un vesels. Pat vairāk. Marina, klausies, mums ir ļoti maz laika. Jums ir jāpastāsta, kā jūs to darāt un kur atrodaties. Es nākšu un paņemšu tevi.

— Man ir burvju zobens. Viņš zina, kā piepildīt vēlmes. Šķiet…

— Kas?! — satvēra viņu aiz pleciem. — Zobens? Kā viņš izskatās? Ak, tas nav svarīgi! Marina, nelietojiet to nekādā gadījumā! Sapratu? Bez saites viņš var tevi nogalināt! — es ieskatījos viņai acīs, cenšoties nodot teikto.

Reginhards stāstīja, ka, neapdomīgi izmantojot zobenu, Vasiļina gandrīz nomira. Viņam un Berliānam izdevās viņu izglābt tikai tāpēc, ka viņi jau bija saistīti. Un tas tika panākts ar lielām grūtībām. Kādu iemeslu dēļ sieviešu rezervju papildināšana no Zemes ir ļoti, ļoti sarežģīta. Spriežot pēc Marinas vārdiem, viņa jau ir izmantojusi zobenu, kas nozīmē, ka viņš dzēra viņas asinis, un visa viņa maģija ir saistīta ar viņas dzīvības spēku, jo tas darbojas. Bet vai Marina par to zina?

— Kāpēc viņš nogalinās? Kā?! — viņa nobijusies skatījās uz mani.

"Tu neesi burvis, un zobens tevi izdzers, un es nevarēšu palīdzēt!" Galu galā es pat nezinu, kur tu atrodies. Marina, nelieto zobenu, kamēr es tevi neatradīšu, apsoli! — saspieda viņas plecus.

Viņa neatbildēja, tikai pamirkšķināja uz mani. Tajā brīdī es tik ļoti baidījos, ka zobens nogalinās manu Ēnu, pirms es to atradu, ka es ļāvu Smaragdam paskatīties caur manām acīm, un tas viņu nobiedēja.

— Marina!

– Ļauj man iet! — viņa iekliedzās, metoties malā.

"Marina…" Es aizvēru acis, garīgi nolādējot pūķi. Ieelpot un izelpot… — Nelietojiet zobenu, ja vien tas nav nepieciešams. Un ātri pasaki, kur tu esi, es atradīšu…

Tajā brīdī guļamistabas durvis bez klauvēšanas atvērās un uz sliekšņa parādījās Līna:

— Nazi, tu noliecies suns! "Kā tu iedomājies dāvināt manai meitai…" viņa nožņaudza teikuma vidū un skatījās uz manu viesi. — Marina!

Dimanta ēna satriecoši satvēra durvju rāmi.

— Vaska! — Marina piesteidzās pie viņas, izstiepdama rokas.

Bet, tiklīdz māsu pirkstu gali saskārās, Marina pazuda tieši gaisā…

Sliktāk nevarēja būt! Es ne tikai lauzu Regam doto solījumu, un Līna par visu uzzināja pirms laika, bet man joprojām nebija laika izdomāt, kur meklēt savu Ēnu.

— Nē! — es izdvesu, paceļot seju pret griestiem, bet uzreiz, satvērusi sevi, metos pie Līnas. — Kā tev iet? Viss ir kārtībā? kā iet mazulim?

— Kā tu zini par mazuli, necilvēks? Regs ir izputējis, vai ne? Jūs, puiši, dažreiz esat sliktāki par ciema tenkām! Jā, palīdzi man piecelties, beidzot! — viņa nomurmināja, bet bez ļaunprātības. "Ar mani viss ir kārtībā, man vienkārši reibst galva un manas kājas nevar mani noturēt." Tas notiek manā situācijā. Palīdzi man apsēsties.

"Regs uzzinās, ka es tev pieskāros, un nogalinās…" es apzinīgi atzīmēju, paņemot Dimanta ēnu un pavadot viņu uz dzīvojamo istabu.

Es neuzdrošinājos viņu nosēdināt savā gultā. Citādi ar manu veiksmi ik minūti ieplīsīs kāds dusmīgs vīrs un, pats to nesaprotot, man saplosīs kaut ko ārkārtīgi vajadzīgu. Smaragds nevar konkurēt ar Dimantu, tas ir fakts.

"Tas tevi nenogalinās, tas tikai mazliet iekodīs." Ar tevi nekas nenotiks, zaļā ķirzaka.

— Kāpēc tu esi tik dusmīgs? Vai vīrs neapmierina? — Nevarēju pretoties, par ko uzreiz saņēmu smagu sitienu pa muguru. — Klusi! Jums nevajadzētu būt nervozam un saspringtam," viņš atgādināja Linai viņas situāciju.

Nedaudz vēlāk, sēdēdama uz krēsla un malkodama manis ielieto ūdeni, viņa prasīja:

— Pastāsti man, ko tas viss nozīmē? Kā tas notika, ka mana māsa bija šeit un kur tu viņu aizvedi?

— Viņa izmantoja zobenu. Nekur negāja.

— Marina atrodas Dragon Reaches, un viņas rokās ir indētājs? — Līna uzreiz izdarīja secinājumus. — Tas ir bīstami! Kur viņa ir?

— Indīgs vai nē, es nezinu. Bet, ka šī ir viena no ierobežojuma atslēgām, tas ir skaidrs. Un mēs zinātu, kur viņa atrodas, ja kādam būtu pieradums klauvēt. Jūs neļāvāt viņai atbildēt ar savu negaidīto parādīšanos.

Līna klusējot, bet noteikti netīri zvērēja.

— Tātad jūs nezināt, kur viņu meklēt?

— Man nav ne mazākās nojausmas.

— Kā tad jūs, puiši, iepazināties?! — Almaznija sieva neticīgi kratīja savas greznās cirtas.

— Pirmo reizi to redzēju vakar vakarā. Viņš nāca pie manis sapnī. Es nekad nesapratu, kas tas ir, godīgi sakot. No izmisuma nolēmu, ka sapņoju par tevi,” es pasmīnēju. — Man sākās problēmas ar formas maiņu. "Tāpēc es domāju, ka esmu maldīgs un ka tu esi mana ēna." Man likās, ka tas ir tikai stulbs, bet reālistisks sapnis, un pūķis apgalvoja, ka tā bija mūsu Ēna, ko mēs redzējām, nevis tu. Tagad es arī redzu atšķirību.

"Mūsu acu krāsa bija nedaudz atšķirīga, bet šeit tā ir pilnībā mainījusies. Un vispār… Ar gadiem atšķirība ir kļuvusi daudz jūtamāka,” Līna pamāja. "Bet, ja jūs neredzat mūs blakus, jūs joprojām varat apjukt."

"Patiesībā, tāpēc es atnācu pie jums." Konsultējieties. Un Regs man pastāstīja par tavu māsu, tad viss nostājās savās vietās.

“Tas ir, Marinka kaut kādā nezināmā veidā šeit nokļuva un…” Līna paskatījās uz mani ar dusmīgu skatienu: “Vai viņa ir tava ēna?!” Jā, tikai virs mana līķa!

Tajā brīdī es gandrīz aizmirsu, kas bija man priekšā, rēgojās viņai pāri, jūtot, ka Smaragds skatās caur manām acīm.

— Neuzdrošinies! — caur sakostiem zobiem nošņāca! — Neuzdrošinies stāties man ceļā!

Līna nenovērsa skatienu, it kā viņai nebūtu bail.

"Uhh… Tas man sanāca," viņa teica un, smagi nopūtusies, atliecās. "Kāpēc Marinkai nav paveicies ar vīriešiem?" viņa sūdzējās, nepaskatoties uz mani.

— Cik ilgi Regs tevi pacieš ar tādu un tādu valodu? — Piespiedu atslābt arī stīvos muskuļus.

Situācija izrādījās idiotiska, bet ar Diamond's Shadow tā nebija. Viņa nav tāda kā mūsu sievietes. Viņa nekavējas runāt uz līdzvērtīgiem pamatiem un saka, ko domā, it kā būtu nemirstīga. Lai gan ar tādu vīru viņai tiešām ir maz ko baidīties.

— Līna, Marina — Smaragda pūķa ēna. Jūs nevarat uzņemties šādu risku! — Centos runāt pēc iespējas