Svētītais ledus. Nemirstīgo vēlmes - Любовь Сергеевна Черникова

sazināties. Tā kā viņš netaisās izrāpties no mūsu valsts gandrīz ēnas puses. — viņa teica.

Kaora bija aizvainota par šādu lietu stāvokli un paskaidroja, ka viņa lietās nav nekā dīvaina, un, ja viņa tuvākajos plānos būtu laulība, viņš būtu nedaudz sakopjis savu vidi.

— Kāpēc pie velna tu atnāci šeit? Vai lejā tevi negaida pāris cilvēku? — Vilīna deva mājienu.

— Vil, es jau atradu to, ko meklēju. Kopš šīs dienas es esmu tikai tavs draugs un nekas vairāk. Ko tādu šarmu banda dara šādā vietā?

— Es atnācu aprunāties ar kādu krāšņu dāmu. — ragana atbildēja.

Īrisai šķita, ka Vilīnas vārdi Mirelā uzjundīja nepatīkamas atmiņas, pretējā gadījumā viņa nesaprata, kāpēc meitene arvien vairāk cenšas aizmirst sevi. Princese baidījās, ka, ja lietas turpināsies šādi, viņi patiešām paliks šajā vietā pa nakti.

— Piekrītu. Ja viņa nebūtu precējusies, es jau sen kārotu viņas brīvību, bet, kā redzat, man nebija laika.

"Mans vīrs viņu gandrīz nogalināja pēc tik viduvēja joka, un viņš joprojām turpina runāt tādas muļķības." Nezināms jokdaris.

— Bet šeit tas nav vajadzīgs! Es pat pazīstu karali. Var teikt, ka mūsu tuvākais biedrs un sabiedrotais. — Kaora lielījās, un Irisai bija pāris jautājumi tēvam.

— Trakajos sapņos? — sieviete sarkastiski teica.

Vilīna smejoties atmaskoja to dienu notikumus. Kaora nokļuva karaliskās auditorijās un mēģināja legalizēt savu biznesu tā sākotnējā formā, apgalvojot, ka tas radīs abpusēju labumu katrai pusei. Pēc tam viņi viņam uzlika visdažādākos nodokļus un vairākas reizes mēģināja viņu arestēt, taču viņi nolēma izmantot viņa sakarus dažādos valdības jautājumos.

Saraucis uzacis, Kaora nobolīja acis un, nošņaukādama pudeles saturu, asi savilkās.

— Giročka, atnes man kaut ko garšīgu. “Šķiet, ka vīrieša vārdi aizlidoja tukšumā, un uz tiem nebija nekādas reakcijas.

“Gira…” Vilīna nopūtās, samierinoties ar draudzenes patvaļu, kurai padotais acumirklī nolika viņam priekšā pareizo dzērienu un atjaunoja uzkodas, un tad pilnīgā klusumā atkāpās.

— Kā jūs iepazināties? — Irisa pēc brīža jautāja.

"Viņš man lūdza izveidot romānu ar viņu." — teica Vilīna. “Mēs ar vīru apprecējāmies, kamēr vēl mācījāmies, tāpēc es vairs nebiju brīvs, un es nebiju apmierināta arī ar jaunākiem puišiem. Tāpēc viņa interese par mani ātri mazinājās, un viņš sāka šeit bieži nākt. Tā mēs sazināmies vēl šodien. — sieviete dalījās, izvairoties no visiem nepatīkamajiem pagājušo gadu stūriem.

Pie durvīm klauvēja, jo strādnieki, piemēram, tāpat kā Viļinas paziņas, nevarēja neievērot pieklājības normas, bez atļaujas iebrūkot viņas kabinetā.

— Vilīnas kundze, es atvainojos, ka traucēju jūs. Mēs aizturējām četrus, bet ir radušās grūtības, un mēs nevaram to atrisināt bez jums. Viņi spītīgi uzstāj, ka nevēlas politiskos skandālus un lūdz viņus atbrīvot.

Viņi saka, ka raganām ir laba intuīcija. Ja tā, tad Īrisa uzskatīja, ka zināma daļa no šīm spējām tika nodota arī viņai, jo tagad viņa īsti nesauca trauksmi, galvā skanēja šis trauksmes zvans, un viņa paredzēja neizbēgamu tikšanos ar šiem politikas dalībniekiem. skandāli.

8. nodaļa

Spārnotie ķildnieki

Katrs imperatora ģimenes asins nesējs noteikti bija spiests apgūt zināšanas, kuras citās valstīs saprata tikai galvenie mantinieki. Tā nebija tikai iedibināta tradīcija, bet drīzāk pamatvajadzība.

Darena piedzīvojumu plānus pastāvīgi izjauca jaunākais princis, kurš piespieda viņu apmeklēt viņu kopīgās nodarbības. Cik viņš bija aizkaitināts un ienīda šos mirkļus! Kāpēc šīs garlaicīgas nodarbības, ja varat kaut kur lidot un spēlēties ar vecākiem bērniem? Viņš arī sadevās rokās ar meitenēm, un vecāki tikai deva mājienus, ka viņš pats visu sapratīs.

Kāpēc viņam vajadzīga tik ideāla līgava? Viņa izskatās trausla, pat kleitā. Un, ja viņa raud, ko viņai darīt? Viņš gribētu kautiņu draudzeni! Tāds, ar kuru var lidot zem negaisa mākoņiem un peldēt zem ūdens. Un šīs meitenes ir ļoti garlaicīgas un neinteresantas!

Sen aizmirstās bērnības domas tagad ir stingri iespiedušās puiša galvā. Viņš gribēja atrast sev kaujas draudzeni, tāpēc iegūsti, dārgais lūgumraksta iesniedzēj, īstu raganu. Jūs nevarat mierīgi aizvērt acis kopā ar viņu, un jūs nevarat glābt savus nervus. Viņa neuzmanīgajai sirdij bija sajūta, ka šodien ir vērts uzmanīties un būt modram. Par laimi, viņš nemaz nav kļūdījies.

Uzzinājis no Zara, kas ir iestāde, kurā draudzenes bija paslēpušās, pūķa spārni gandrīz aizlidoja viņam pa priekšu. Ko viņa burvīgā ragana dara šādā vietā? Vai tiešām viņa bija pierunāta un spiesta šeit ierasties?

"Viņi noteikti šeit nenāca strādāt." — Elsu pārliecinoši teica, kas lika Renam kļūt vēl bālākam.

Izejot cauri maģiskajai aizsardzībai, kas ieskauj visu ēku, lai pasargātu to no dažādiem blēžiem, Darens bija pārsteigts par savu jauniegūto draugu īpašajām prasmēm. Priekšlikums tikt iekšā un noskaidrot visas detaļas tika uztverts ar zināmu skepsi, taču labi saskaņotais El un Zara darbs nepārprotami pierādīja pretējo. Pirmais noteiktā vietā atšķetināja burvestības, veidojot bedri nepamanītai ieejai. Otrais kontrolēja procesu un uzraudzīja nelielus faktorus, kas varētu kaut kā tos traucēt. Pateicoties viņu komandas darbam, viņi bez problēmām varēja iekļūt jebkur.

— Beidz! — Zārs paspēja nokliegt, bet El bija ātrāks. — Tā ir mānīšana. Tur starp otro un trešo tika uzkrāsots vēl viens. Drošība. Jums būs laiks aizbēgt, jums ir desmit sekundes, lai aizbēgtu. — Viņš ātri sacīja pūķiem, saprotot, ka nevar pamest savu brāli, un slepenpolicija jau bija paspējusi viņu pamanīt.

Pirmais, ko apsargi ieraudzīja ierodoties, bija četri mierīgi puiši, kuri it kā viņus gaidīja.

— Kas man draud ar politiku? Tādiem bērniem tagad vajadzētu saprast, ka šādā vietā tas tiek atrisināts vairāk nekā jebkurā citā. Kāpēc tu centies iebāzt degunu manā mājoklī? Īpaši jums ir lieliska centrālā ieeja. — Saimnieks iepeldēja izolētajā telpā, ar caururbjošu skatienu skenējot klātesošos.

Serams nolēma darboties kā sarunu vedējs, uzskatot, ka viņam vajadzētu uzņemties atbildību par šīs problēmas risināšanu. Pūķis vēlējās paskaidrot, ka viņi nevēlas piesaistīt lieku uzmanību un tikai meklē kādu, un kā citas valsts pilsoņi vēlētos ar viņiem radušos jautājumus atrisināt uz vietas. Vilīna ar šiem vārdiem diez vai spēja savaldīt smaidu.

"Manām meitenēm izdevās pašām pagriezt pūķu galvas!" Mums par to ir jāizplata baumas. Būs manāms turīgo klientu pieaugums.

"Es negribētu nevajadzīgu publicitāti." Mēs neapciemojam jūsu… darbiniekus. Nesen pie tevis atnāca trīs meitenes. Divi no viņiem ir burvji, bet trešā ir ragana.

— Vai tās tiešām ir sievas? Parazīts bija nepilngadīgs un pat neteica ne vārda. — sieviete pasmīnēja, un viņas brūnajās acīs iedegās klusa lepnuma šķipsna.

Vilīna lika asistentei atbrīvot iebrucējus un, kad viņa piezvanīja, atnest uz savu kabinetu. Puiši neizpratnē vēroja, kā meitene parādās reizē ar durvju aizvēršanos aiz