Svētītais ledus. Nemirstīgo vēlmes - Любовь Сергеевна Черникова

Ardana ir gatava viņiem pievienoties. Savādi, bet kurators Batižs veicināja viņu ciešo iepazīšanos.

Nebija palicis daudz laika, līdz pirmkursnieki iepazīstināja ar jauniem priekšmetiem un attiecīgi iepazina jauno meistaru, tāpēc tika nolemts viņus sadalīt nelielās grupās pa septiņiem līdz astoņiem cilvēkiem un katram piešķirt atsevišķu tēmu. Skolēniem pašiem bija jāsadala pienākumi, jāatrod informācija un jāprezentē visiem pārējiem atsevišķās nodarbībās. Katrai tēmai tika atvēlēta atsevišķa diena, tāpēc uzstāšanās laikam nebija nekādu ierobežojumu. Tam vajadzēja būt viņu pārbaudes uzdevumam.

— Iesaku saprasties ar visiem savā grupā un darba laikā nelikt citiem neērti. Šajā laikā jūs esat brīvs no nodarbībām. Ērtības labad katrai grupai atvēlēju atsevišķas telpas, uz kurām bija norādīti dalībnieki uz durvīm. Šodien jūs varat apspriest visus jautājumus un iet katrs savu ceļu. Beigsim šeit.

Beidzot pēdējās divas nedēļas, ko studenti pavadīja bezcerīgā garlaicībā, tika atšķaidīta ar ko jaunu. Neviens nesaprata, kāpēc šīs nodarbības bija vajadzīgas. Diez vai kāds nebija mājmācības. Ja pūķi kaut nedaudz interesēja klausīties vairākas vīrieša mācītās disciplīnas, tad visi pārējie jau traki aiz garlaicības. Kurators Batižs neizjauca kompāniju, kas bija izveidojusies ap pūķiem, bet tomēr iekļāva vēl vienu dalībnieku.

Sēžot pie apaļā galda, Īrisa vēroja, kā visi ieņem vietas, un mēģināja atcerēties kādas baumas par Ardanas ģimeni. Viņai nebija informācijas par izciliem viņas ģimenes nopelniem. Tāpat kā daudzas citas meitenes, Ardana šķita parasta, taču pēc viņu personīgās sarunas viņu un Mirelu vairs neuztvēra kā ienaidniekus, taču neviens viņām arī neuzspieda kā draugus. Visi mierīgi sadzīvoja. Pēc princeses novērojumiem, Ardanai izdevās kļūt par autoritāti citu acīs, un viņi nesteidzās atklāti konfliktēt. Interesanti, neparasti, pareizi…

— Kāda ir mūsu tēma? — El jautāja.

— Jāizvēlas pasākums, kas atspoguļo tradīciju vai kultūru aizgūšanu no citām tautām.

Ardana ieteica paņemt kaut ko no pūķu un cilvēku vēstures, kam visi piekrita, un Zars ieteica pirmo, kas viņam ienāca prātā — leģendu par nāves dieva māsu, kura viņu gāza.

"Es varu jums pastāstīt, ko mēs zinām par šo bezprecedenta gadījumu." — Serams teica.

Nāves dievs Arns bija neiedomājami cietsirdīgs un varens. Pēc tam, kad viņa māsa radīja spēcīgus un gudrus pūķus, viņš uzzināja, ka Sevada valda nevaldāma skaudība un nepatika. Arns nespēja samierināties ar to, ka spēcīgas būtnes viņu nepielūdz. Viņš nolēma atbrīvot uz tiem savas dievišķās dusmas, taču nespēja noturēties pie sava spēka. Debess debesis trīcēja, pasaule sašķēlās, un postījumi nonāca ne tikai pūķus, bet arī visas radības. Sevada raudāja tik izmisīgi, ka viņas asaras pamanīja pats Aruns, kurš iepriekš tās bija pametis. Tad viņš parādījās un nolēma sniegt palīdzīgu roku nāves dievietei, taču viņš pazaudēja galvu no Sevadas un nezināja, kā dzīvot bez viņas. Ārns apvainojās, ka viņa viņu iemainīja pret kādu citu. Tad viņš atstāja šo pasauli, paņemot līdzi savas dusmas. Aruns palika pie savas mīļotās, un viņi joprojām tā dzīvo, mūs vērojot.

— Pūķi sākotnēji pielūdza dievieti? — Irisa jautāja.

— Jā. No paša sākuma mums bija viena dieviete, bet pēc tam, kad Sevada un Aruns mums atsūtīja Lielo pūķi, mēs sākām pielūgt abas. — Serams atbildēja. Pēc rakņāšanās viņas galvā princese nolēma, ka viņš domāja pūķa imperatoru.

Ardana nolēma piedāvāt savas spējas, lai rosinātu sapņus, bet diemžēl viņa nevarēja atveidot skaņas efektu, tāpēc viņai bija vajadzīgas īstas balsis. Kamēr visi par to domāja, Mirela paspēja izpļāpāt, ka viņa vārīs dziras, lai saglabātu spēku. Viņiem atlika tikai izvēlēties aktieru tēlus.

"Es jau zinu, kas būs skaistā nāves dieviete." — ragana deva mājienu, uzmetot skatienu draudzenei.

— Eh, es gribēju būt dzīves dievs. Tas būtu romantiski. Darens skumji nopūtās.

"Vēl viens vārds, un jūs iepazīsities ar pašu nāvi." — ragana viņu drūmi brīdināja.

"Labi, mana bezsirdīgā dieviete." — Viņš teica, nolaižot skumjās acis pret grīdu, lai gan viņa svētlaimīgais smaids runāja pats par sevi.

— Jāapkopo vairāk informācijas un jāsastāda scenārijs, taču visam vajadzētu iet labi. Vienkārši sadalīsim lomas. Mums vajag trīs, vai ne? — El jautāja, bet Serams pamāja ar galvu.

— Sevada, Arns un Aruns. Kurš vēl? — Mirels jautāja, izdzirdot atbildi, ka bez dieviem vajadzīgs arī Lielais pūķis. Visi domāja, ko tieši viņš darīja.

“Dievi nevarēja mūs tieši ietekmēt un varēja tikai novērot un kontrolēt apkārt notiekošo. Ar to nepietika, lai atjaunotu patiesu mieru. Tāpēc Lielais pūķis kļuva par starpnieku starp cilvēkiem un dieviem. Mēs zinām tikai to, pārējais ir noslēpumā tīts, un daudzi vēlētos no pirmavotiem uzzināt, kas īsti notika, bet diemžēl tas nav iespējams.

Tā sākās viņu neaizmirstamie mēģinājumi. Zar kļuva par nāves dievu, Elsu kļuva par Arunu. Serams saņēma Lielā pūķa godu. Kurš varētu par to šaubīties?

— Mēģiniet iejusties ritmā. Es nevaru visam izsekot un joprojām pielāgoties jums. Man jākontrolē visi pārējie procesi. Tāpēc, lūdzu, mēģiniet ierasties laikā. — Ardana bija nedaudz nokaitināta, visi jau bija noguruši no neskaitāmajiem mēģinājumiem visu padarīt perfektu, kā katrs savā galvā iedomājies.

Diemžēl mēģinājumu laikā nemitīgi radās kādas problēmas, un, ja sākumā bija kļūda vienā vietā, un viņi to izlaboja, tad radās cita, pavisam citā vietā, kas iepriekš šķita nevainojama. Tā rezultātā Mirela un Ardana viens pēc otra sāka zaudēt pacietību, un ragana sēdēja, smagi nopūšoties un klusi skatījās ārā pa logu. Viņa aktīvi sacerēja lāstus.

Birojā plosījās mākslīga tumsa, un tikai maģija to izkliedēja, izgaismojot improvizēto skatuvi. Visi ar apbrīnu vēroja risināmo drāmu. Balsis lieliski saplūda, un Ardanas burvība bija lieliska. Pārējie bija atbildīgi par publikas taustes sajūtām. Mēģinājumi nebija velti.

Lūk, skaistā Sevada smaidot vēro savus spārnotos radījumus. Pēc tam visi redz, kā Arns zaudē kontroli un neapmierinātību. Spriedze aug. Visas dzīvās būtnes varēja piedzīvot radītāja spēku. Kā viņu par savu rīcību pārņem rūgtums un kauns, bet viņš pie visa vaino māsu. Aruns, kurš reaģē uz Sevadas izmisuma asarām, brāļa izraidīšanu un viņu kopīgo radīšanu — Lielo pūķi, kurš nolaižas uz zemes un kļūst par savienojošo saiti.

Sekoja pērkona aplausi, un viņi jutās lepni un beidzot varēja izelpot — viņu ciešanas oficiāli bija beigušās. Batižs pat atrada spēkus visus uzslavēt un teica, ka skolēni paveica labu darbu.

"Jūsu mikstūras patiešām dara brīnumus." Paldies. — Ardana pateicās raganai.

— Meitenes, varbūt varam kaut kur pasēdēt un svinīgi nosvinēt savu pirmo uzvaru? — Irisa ierosināja.

— Kāpēc jūsu plānos nav iekļauti zēni? Darens sūdzējās.

— Meitenes, plāni mainās. Iesim meklēt puišus šim vakaram. — Mirels iejaucās.

— ES jokoju. Protams, jūs vēlaties būt viens. Mēs netraucēsim un nesabojāsim jūsu meiteņu