Svētītais ledus. Nemirstīgo vēlmes - Любовь Сергеевна Черникова

vēlāk ļoti nožēlos, tāpēc Rens nolēma vēlo vakaru, kā viņam šķita, paspilgtināt saviem nāvīgi garlaikotiem biedriem.

"Vai jums nešķiet, ka ir pienācis laiks sakravāt mantas un doties prom?" — viņš pēkšņi jautāja. Serams uzmeta viņam neapmierinātu skatienu, viņš bija sašutis, ka viņu sarunas tēmu dzirdēja sveši cilvēki.

— Klausies. — ieinteresēts, Elsu pārmija skatienus ar brāli. — Tā kā šis ir gadījums, vai jūs un es varam?

"Mēs nevarējām tikt pie jums, un tad pazudušais tēvs atcerējās mūsu esamību, un mēs bijām šeit iestrēguši." Jums var būt nojausma, kas palīdzēs mums dzīvot brīvi. Es nevaru teikt, ka tas ir dzīvības un nāves jautājums, bet pretējā gadījumā mēs vienmēr būsim važās. — teica Zars.

— Vai jūs nemēģinājāt nelegāli šķērsot robežu? — Serams jautāja, atcerēdamies nebijušu atgadījumu, kas notika ne tik sen.

Iespējams, bija piedzīvojumu pilns mēģinājums, taču tas viņiem tovakar nedeva nekādus rezultātus. Tas bija brīnums, ka viņi netika pieķerti. Pēc divu stundu ilgas vajāšanas un nervozas ķeksīša nedēļu pēc kārtas viņi atteicās no šīs idejas un, dzirdot ķeizariskās ģimenes pūķu sarunu, lidojumā izveidojās lielisks plāns. Brāļiem Eirāniem tā nebija problēma, taču viņi nezināja, kā uztvert šo lūgumu.

"Ja viņi par to uzzinās, viņi jūs ļoti ieinteresēs." — Darens manāmi uzmundrināja.

— Atvainojiet, puiši, bet pirms jūs ierodaties valstī, apsardzei jūs jāpārbauda. — paskaidroja jaunākais princis. "Pēdējā laikā impērijā ir ieradušies daudzi viesi, un nevar teikt, ka mēs varētu rūpīgi pārbaudīt visus, tāpēc mēs nevaram atļauties kādu ievest pilī bez rūpīgas kontroles."

"Ja neviens par to neuzzinās, mēs esam gatavi uz visu, pat zvēresta došanu." Tam nav nekāda sakara ar jūsu valsts labklājību, un tas attiecas tikai uz mums diviem. — El viņus apliecināja.

Pēc viņu aiziešanas Serams nolēma pajautāt savam brālim, kāpēc viņš uzdeva šādu jautājumu citu cilvēku klātbūtnē:

— Kāpēc tu vispār sāki par to runāt? Kur garantijas, ka viss izdosies? Pat ar viņiem?

— Man radās nelielas aizdomas. Maģija šķita pazīstama, tāpēc es nolēmu to pārbaudīt pēdējo reizi. Tā incidenta laikā es biju tur un redzēju to pūķu sejas, kuri kļūdījās. Smieklīgi, ka viņus apmānīja parastie cilvēki. Mēs varētu izmantot šādus speciālistus. Un par šo… Tas ir ļoti vienkārši. Palicis pavisam maz, līdz mūs iegrūž dažādās fakultātēs. Vēl nedēļa, un sākas treniņi ar pēdējo meistaru. Mums ir teikts, ka nevajag te kavēties, tāpēc ir pienācis laiks kaut ko darīt, pretējā gadījumā mēs varam palaist garām labu iespēju. — teica Ren.

Pūķim bija taisnība, pēdējās nodarbības pie meistara Lata pagāja diezgan ātri, bet skolēni cieta vairāk nekā no mācībām pie komandiera Arno. Monotons darbs izrādījās nogurdinošāks nekā pakāpeniska un laika pārbaudīta apmācība. Bet raganas varēja nedaudz bagātināties, slepus pārdodot tinktūras pret sāpēm un sasprindzinājumu visiem.

Pēc tam, kad profesors Sadava paziņoja par visu iespaidīgāko ekskursiju kārtību un noteikumus, viņš, kā parasti, visus veda uz nāves burvju korpusu.

Neliela ēka, kas atrodas akadēmiskās teritorijas nomalē, kuras izskats radīja nospiedošu iespaidu. Sūnām un ķērpjiem klātas tumša akmens sienas, šauri augsti logi un milzīgas durvis, kas noklātas ar metāla sloksnēm.

Ārpus ēku apjoza papildus stiprs žogs, ko gadu gaitā klāja blīvi ērkšķu bārbeļu un ievu biezokņi. Tā kā aiz tās nebija trokšņa un cilvēku balsis, sākotnējais iespaids varēja būt tāds, ka ēka ir pamesta vai pamesta.

Iekšpusē spilgti apgaismoti koridori šķīrās dažādos virzienos, vedot uz telpām, kurās atradās pētniecības laboratorijas, arhīvs, bibliotēka, mācību zona un administratīvā zona. Viņu durvis, kas izgrebtas ar seniem simboliem, bija paredzētas, lai aizsargātu pret visa veida pārkāpumiem.

Ieejot plašajā zālē, studenti tika nogādāti vienā no plašajām aprīkotajām laboratorijām, kas bija spējīga uzņemt tik daudz studentu.

Mirelle palaida visus pa priekšu, tāpēc viņa ar Irisu nokļuva pašās beigās, blakus vienam no ķermeņiem, kas pārklāti ar īpašu stikla kupolu. Viņi nevēlējās būt pirmajā rindā, vērojot katru vecāko palīgu kustību pār nabaga puisi, kurš gulēja uz galda un bija izvēlēts, lai demonstrētu nāves burvju galvenā darba būtību.

Profesors Sadava ar acīmredzamu prieku pārdomāja visas grupas emocionālo krāsojumu un stāstīja par to, kas viņiem jāiemācās, kā arī paguva detalizēti komentēt savu asistentu rīcību.

— Ja jūs uzskatījāt, ka nāves burvji var kontrolēt mirušos, tad jūsu spriedumā ir neliels nepareizs priekšstats. Šādi triki prasa kolosālu enerģiju, un tikai retajam izdodas pakļaut kaut vienu, nemaz nerunājot par diviem vai vairākiem mirušiem cilvēkiem. Mēs saskaramies arī ar jautājumu par šādu manipulāciju ētisko pusi. Lielākā daļa mūsu darba ir vienmuļa un skaidri noteikta, līdz pat tieši tam, kā mazgāt rokas. Mēs veicam pārbaudes, izmeklējam neparastas epizodes, kad ne raganas, ne dziednieki nespēja pacelt pacientu kājās. — profesors paskaidroja. — Šobrīd jūs varat novērot…

Pēdējos vārdus Īrisa nedzirdēja puiša dēļ, kurš viņai uzdūrās, kurš nolēma atgriezties, iespējams, priekšā redzamā bilde viņam bija pārāk iespaidīga. Viņa šūpojās, un tikai blakus stāvošais duļķains kupols viņu paglāba no krišanas, ļaujot uz tā atspiesties ar elkoņiem. Pietika ar īsu pieskārienu tās virsmai, lai tā tiktāl kustētos un izgaismotos, ļaujot caur to saskatīt līķa aprises. Mirela pirmā pamanīja, kā mirušā roka raustījās, un, kad tā pati ekstremitāte sāka glābt savu īpašnieku no mirstīgā gūsta, meitene ātri noslaucīja audumu no tuvākā galda un pārklāja ar to. Pēc tam viņa apzināti skaļi uzrunāja profesoru:

— Atvainojiet, profesor, es to izdarīju nejauši. — ragana apzināti sarkastiski. Vīrietis tikai neapmierināts paskatījās uz viņu un turpināja lekciju. — Dariet kaut ko, viņš tagad sāks trokšņot. — Mira caur zobiem nošņācās. Ragana nekad neuzdeva jautājumus draudzenei, jo pati nevēlējās dalīties par savām spējām, kas pat viņai palika apšaubāma.

"Es sasaldēju viņu un kupolu, lai neviens to nepamanītu." Tiklīdz mēs aiziesim, burvestība norims. — Irisa viņu informēja.

"Atvainojiet, profesor, es nemaz nedomāju to darīt. Būs drošāk, ja es nepieskaršos nekam citam." — princese noteica.

— Tu mani iedzīsi kapā! — Mirela nočukstēja, pievelkot viņu tuvāk izejai.

"Neuztraucieties, ja kaut kas notiks, es arī tevi paņemšu." — Āri nervozi pasmīnēja.

— Es tev to pacelšu! Ir nepieciešams dokumentēt, ka pēc nāves jūs nelaidīs pie mana ķermeņa. — ragana nopietni teica.

— Kāpēc tu nolēmi, ka mirsi pirmā? — meitene bija pārsteigta.

— Tāpēc, ka es negribu ciest no tavējā? Tu taču negribi mani marinēt sāļās asarās, vai ne? — Mira jokoja.

— Mums jāpasaka Lapsam, ka viņš palaida garām iespēju baudīt saldējumu. — Irisa iesmējās.

Neviens no viņiem nenojauta, pie kā drīz novedīs viņu netīša palaidnība un cik ātri sāks piepildīties princeses ilggadējā vēlme.

— Kur ir šī problēma? — pār