Pūķa ēna. Princese - Edgars Auziņš

palīdzēja viņai savilkt stiprinājumus. Rūpējās. Man krūtīs bija sāpīgs dūriens…

— Gudrs puisis, vai tu vēl neesi atbrīvots? — viens no Karpoviem ķircināja pļāpātāju.

Nesapratu, kurš tieši, jo puiši ģērbās tieši vienādi un pat viņu dēļi un stiprinājumi bija vienas firmas un ar identisku rakstu. Vienīgā atšķirība bija romiešu cipars ķiveres aizmugurē: viens un divi.

— Izģērbts! — teica Karp-II. Darbības kamera uz viņa ķiveres jau bija ieslēgta. — Starp citu, Gudrais puisis, kādus riteņus tu vakar paņēmi? Izskatās, ka viņi mani ilgi nelaidīs.

Gudrais puisis ar neķītrībām atcirta, noliedzot teikto, un zēni sāka nedraudzīgi smieties.

— Vai tu esi gatavs? — tas bija dzirdams pavisam tuvu.

Es pat nepamanīju, ka Ruslans pienāca pie manis. Viņa pacēla galvu, uzreiz iedomājoties viņa skatienu, iespiežoties līdz dibenam, gluži kā vakar — klubā. Pār manu ķermeni atkal pārskrēja nodevīgas zosādas…

"Jā," viņa atbildēja trīcošā balsī.

Viņš pēkšņi apsēdās un taustīja manus stiprinājumus. Viņš pieskārās viņa plecam.

— Vai tu esi tik ērti? Varbūt varam savērpt krepes? Vai grāds nav pārāk augsts?

"Viss ir kārtībā, es jūtos ērti," es viņam uzsmaidīju.

Rus pastiepa roku, kuru es bez vilcināšanās satvēru, un palīdzēja man piecelties, uz brīdi turēdams mani savējā. Neviļus viņa paskatījās uz Neko un sajuta dedzinošas greizsirdības atbildes vilni. Meitene nekavējoties novērsās un nejauši jautāja:

— Rus, ko Svetka teica par laikapstākļiem?

Patiešām, kad sasniedzām trīs pacēlājus gandrīz līdz nogāzes virsotnei un tad gājām līdz nolaišanās vietai, spožā saule šķita blāvi, mākoņi ieripoja un uzlidoja reta sniega bumba. Bet pa kreisi otrā pusē varēja redzēt smagus sniega mākoņus, kurus vējš mums dzenāja pretī. Tā ir taisnība, ka nogāzes, visticamāk, tiks slēgtas, bet līdz tam mums būs jākāpj lejā. Ruslans ir pieredzējis braucējs, visu aprēķināja.

— Skaists! — Umņiks apbrīnoja, stāvēdams uz zemas, apmēram pusotru metru garas, dzegas malas. — Un gaiss ir tik… zvana. Svaigi! “Viņš dziļi ievilka elpu, bet uzreiz aizrijās un klepojās.

— Tā tiešām ir kaut kāda muļķība ar laikapstākļiem. Ciklons tuvojas mums. — Karp-es skatījos debesīs. — Vai mums būs laiks doties lejā?

"Mēs iztiksim, ja nevafelēsim," Ruslana vietā atbildēja Umņiks un, nolecot no dzegas, uz kuras stāvēja, steidzīgi devās uz priekšu, lai pirmais sabojātu maršrutu.

— Apsaldējumi! — Neko pārsteigts iekliedzās.

— Sasodīts nauts! — Karpovs pirmais kliedza pēc Gudrais cilvēks. — Rus, kāpēc pie velna tu paņēmi šo kretīnu? Viņš noteikti izraisīs lavīnu!

— Viņš to nepievils. Gudrs puisis — pieredzējis braucējs, tikai padarot par muļķi — Ruslans negaidīti stājās Stjopkas aizsardzībā. — Sākam pa vienam, ieturot distanci. Es un Gudrais puisis izvēlamies ceļu, jūs sekojat. Un… Lai mums veicas! "Viņš pēkšņi pagriezās un ar pirksta galu pieskārās manam degunam.

Tāpēc! Kāpēc viņš to izdarīja?! Manas kājas uzreiz kļuva vājas. Kā tagad iet?

Neko nekavējoties pacēlās gaisā, un viņas lokanā figūra metās pēc Gudrajam Puisim, rakstot skaistus līkločus.

— Neko, uz kurieni? Es tevi sodīšu! — Rus iesaucās un steidzās pēc.

Es sastingu un pārstāju elpot, vērojot viņa spēcīgā ķermeņa spēcīgās kustības. Viņš ātri panāca un apdzina gaišo Neko. Ko lai saka, Ruslans slidoja kā dievs.

— Princi, neguli!

"Es audzinu aizmuguri," tajā pašā laikā runāja brāļi.

Un es arī lēcu uz priekšu. Ir patīkami steigties cauri svaigam, izrullētam pulverim. Šeit joprojām bija samērā droši. Plaša nogāze, gandrīz nav klinšu un koku. Noteikti apejiet noapaļotu akmens "aunu pieres" dzegas. Ruslans panāca Umniku, un viņi blakus ielika divus alternatīvus maršrutus, piedāvājot mums izvēlēties.

Ar snovbordu nodarbojos diezgan ilgu laiku un ir bijusi iespēja nodarboties ar freeride, bet pārsvarā siltumnīcas apstākļos, cik tas vispār ir iespējams starp freerideriem.

Šī noma bija atšķirīga.

Dēlis skrāpējās pret izvirzītu akmeni, un es piespiedu sevi koncentrēties uz stūrēšanu. Nepietika nokrist un sevi apkaunot visa pūļa priekšā. Vai, vēl ļaunāk, sabojāties pašā brauciena sākumā un sabojāt ikvienu bezmaksas braucienu.

Nevar būt! Pierādīšu, ka slidoju ne sliktāk par Neko un citiem, vai pat labāk.

Viņa steidzās, izbaudot ātrumu, savu veiklību, jaunā ķermeņa spēku un prasmes. Atradusi piemērotu līkumu, viņa pacēlās un pagriezās gaisā par trīssimt sešdesmit grādiem, ar pirkstiem pieskaroties malai. Lidojumā viņa pat apdzina vienu no Karpoviem un, spriežot pēc man rādītajiem īkšķiem, tika noķerta kamerā.

Lieliski! Vēlāk būs interesanti paskatīties uz sevi no malas.

Piezemējoties es pamanīju, ka Rus ir pagriezies un skatās uz mani. Viņš, iespējams, jums pastāstīs vēlāk… Ak, labi!

Galu galā Gudrajam cilvēkam bija taisnība, kad viņš sāka runāt. Freeride ir prāta stāvoklis, noteikti!

Ruslans apstājās kulāra priekšā3, kas kā balta sniega mēle stiepās ielejā līdz pašai pēdai. Un pa kuru mums bija jākāpj lejā.

"Mēs ejam gar kreiso malu," Ruslans norādīja. — Mēs nesteidzamies, bet arī nepalēninām. Mēs uzmanīgi klausāmies mani. Tur un tur, — viņš norādīja ar roku, — tiks atiestatīti. Skatieties uzmanīgi un palieciet augstāk un pa kreisi. Gudrs puisis, šoreiz nekādu triku, labi?

— Sapratu, priekšniek! — Stjopka neprātīgi sveicināja.

"Un turiet tālāk no karnīzes." Ja mums izdosies tikt lejā pusotras stundas laikā bez starpgadījumiem, es paēdīšu un dzeršu,” uz labas nots beidza Ruslans.

— Ko darīt, ja nepaspēsim laikā? — Netālu stāvošais Neko skatījās uz viņu.

"Es tevi sodīšu," Ruslans klusi atbildēja, nedaudz pieliecoties pie viņas.

— Baloži, ilgi atpūtīsimies? Laiks iet uz beigām. — Gudrs Vīrietis karājās pie viņiem abiem, pazīstami apskādams viņus aiz pleciem.

Neko uzreiz nervozi atbrīvojās no Karpovu smiekliem.

— Ejam lejā. Es veicu pirmo gājienu, tad meitenes. Puiši audzina aizmuguri. Gudrs puisis…” Rus vienkārši pamāja ar roku. — Mēs pārbaudām klejotājus. Palīdzot viens otram. Ir viena vieta, kur jums būs nepieciešama palīdzība. Rācijas! Vai visi ir aprīkoti? — Ruslans atgādināja.

Un es sapratu, ka tagad sākas īstie pārbaudījumi. Iekšā uz mirkli viss sarāvās pamatīgā nervu kamolā.

– Čau! Ejam! — Gudrais vīrs izdvesa, bet metās tikai pēc Ruslana piekrišanas.

Sākumā viss gāja labi, bijām nobraukuši aptuveni trešdaļu nogāzes, kad atskanēja apdullinoša rūkoņa, kas atbalsojās tālu pāri virsotnēm. Instinktīvi