Pūķa ēna. Princese - Edgars Auziņš

— Nē nē! Es arī gribu uz pilsētu! — līdzzinātājs pavirzījās tuvāk un atkal satvēra manu roku, skatoties man acīs.

Un es pēkšņi pamanīju, cik viņa ir kļuvusi skaistāka laikā, ko pavadījām pilī. Manā priekšā sēdēja vēl viens cilvēks. Tievas, bālas meitenes vietā ir izsmalcināta blondīne ar spīdīgiem matiem un skaistu kleitu. Lazdu acis, tāpat kā manas, līdzdalībniekam piešķīra šarmu un noslēpumainību. Un tajā pašā laikā tie manī izraisīja nepatiku. It kā man kaut kas būtu nozagts, un viņi to nekaunīgi nēsā tieši manā priekšā. Tik dīvaini…

— LABI. Kopā, kopā, bet ar vienu nosacījumu,” es sacīju.

Līdzdalībnieks pārstāja smaidīt un piegāja tuvāk. Šķita, ka viņai mani vārdi nepatika.

— Kāds vēl nosacījums? — viņa jautāja.

— Vai pārstāsit eskalēt un visā saskatīt slikto? — uz jautājumu atbildēju ar jautājumu.

— Bet vai es…

— Vai Tu esi! — es viņu atkal pārtraucu. — Ilsana, tiešām! Lai ko es teiktu, jūs tajā uzreiz atradīsiet kaut ko bīstamu vai ļaunu. Tas nav patīkami.

Līdzdalībniece aizvainoti savilka lūpas un apklusa, skatīdamies ārā pa logu, un jau otro reizi tajā dienā es jutos apmulsusi par savu uzvedību. No otras puses, labāk ir izteikt to, kas jums nepatīk, pirms lietas ir kļuvušas pārāk tālu.

Es aizsedzu viņas roku ar savu roku.

— Piedod, ja es tevi sāpināju. Man šodien ir slikts garastāvoklis…” es nomurmināju.

Pārsteidzoši, Ilsana staroja.

— Un piedod man! Es tiešām reizēm pārspīlēju. Agrāk man nebija tik… garlaicīgi.

Pēc nesaskaņām un izlīguma mans garastāvoklis sāka uzlaboties. Vēl nedaudz papļāpājām ar līdzdalībnieku, un tad es palūdzu atnest vakariņas un naktī pat ļāvos saldumiem. Palikusi viena, es ātri noskalojos un steidzos gulēt. Ar nepacietību gaidīju rītdienas pastaigu un domāju, ka no nervoza uztraukuma nevarēšu aizmigt līdz rītausmai, bet tiklīdz galva pieskārās spilvenam, noģību.

Man nekad nav bijuši normāli erotiski sapņi. Vienmēr kaut kādas muļķības, kuras līdz pusdienas laikam pat neatcerēsimies. Tad istabā, kur viss notiks, nav gultas. Respektīvi, gulta ir, bet apkārt esošais cilvēku pūlis neļauj ķerties pie lietas. Tad pēkšņi svarīgākajā brīdī partneris pazudīs… Vispār man ar attiecībām nav veicies ne tikai realitātē, bet arī sapņos.

Šodien viss bija savādāk.

Es pamodos, ātri elpoju, un atklāju, ka ir rīts. Ilgu atbalsis pāršalca manu ķermeni, un pikantie mirkļi ar mani un draklordu galvenajā lomā bija skaidri iespiedušies manā galvā. Kodusi lūpā un uzlikusi plaukstas uz degošajiem vaigiem, es miegaini mirkšķināju, cenšoties saprast, kas tas ir? Tad viņa rūpīgi pārbaudīja, vai tuvumā nav kāds. Kas zina, šie burvji…

Bet gultā es biju pilnīgi viena, kā arī guļamistabā. Tāpēc es piecēlos un, pārtraucot savas domas, devos uz vannas istabu. Tad piezvanīja Nis un lūdza mūs pasniegt brokastīs.

— Njēra, izejot pilsētā, jāvalkā vienkāršākas drēbes, lai nepiesaistītu lieku uzmanību. Tas ir drakloda stāvoklis.

Smieklīgi! Vai istabene jau zina par gaidāmo pastaigu?

— Nekādu problēmu! "Es neesmu izvēlīgs," es viegli piekritu šiem nosacījumiem.

Nīss man izraudzījās vilnas kleitu, tādu kā turīgas pilsētas sievietes. Līdzi nāca siltas zeķes, jo no rīta ārā bija vēss. Kārtīgi zābaki un īsa jaka virsū, kā arī gaiša cepure ar kažokādas apdari kā dekorāciju, pabeidza manu pieklājīgās nyeras tēlu.

— Jauki! — Es izteicu spriedumu pēc tērpa pielaikošanas.

— Paldies. Es iešu tev līdzi, sargi sekos attālumā, lai nepievilinātu liekus skatienus. Un dralords iedeva šo jums un Nyera Ilsane izdevumiem. Jūs varat iegādāties jebko. Ja ar to nepietiek, pasaki man, un es atrisināšu problēmu,” pasmaidīja Niisara.

Es nosvēru vienu no maisiem savā plaukstā. Salīdzinot ar manu algu tavernā, tā viennozīmīgi ir daudz iespaidīgāka summa. Bet es negrasījos to izniekot. Nekad nevar zināt, kā viss izvērtīsies, nauda var noderēt. Un kas gan var būt vajadzīgs pilsētā, kad pilī ir viss, ko sirds kāro?

— Njēra, es arī iešu pārģērbties. Lūdzu, uzgaidi mani šeit,” Nisa jautāja un pazuda savā istabā.

Nolēmu paskatīties uz Ilsanu. Pārbaudiet, vai viņa ir gatava iziet. Līdzdalībnieka kambari atradās blakus, un durvis bija atslēgtas. Un, nedomājot par klauvēšanu, es jau grasījos ienākt, bet sadzirdēju lamāšanos un sastingu, nekad nepārkāpjot slieksni.

— Vai jūs nopietni domājat, ka man vajadzētu valkāt šo lupatu? Tu galīgi traka, slimas govs meita?! — līdzzinātāja uzkliedza savai kalponei.

— Bet nyera, tas ir tikai tavas drošības dēļ! — vēl pavisam jaunā kalpone neizpratnē burkšķēja. Šķiet, ka tā ir trešā pēc kārtas. Ilsanai nebija kalpu. -Tev nevajadzētu piesaistīt uzmanību. Es uzstādīju šo nosacījumu…

— Ak, tu man arī izliksi nosacījumus, nenoplūktā vista?! Es tevi tagad uzvārīšu dzīvu! — pavisam negodīgi uzbruka nelaimīgais līdzdalībnieks.

— Nevajag, njera! — kalpone bailēs iesaucās, un tūdaļ atskanēja rūkoņa un klusināta šķembu zvana.

Šķiet, ka viesistabā ir tikai par vienu vāzi mazāk…

Pat ja ne no paša sākuma, bet noteikti jau no brīža, kad atbrīvoju savu līdzdalībnieku no būra, man bija aizdomas, ka ar viņu viss nav tik vienkārši. Es pat nedomāju, ka viņa ir tik nekārtību cēlēja! Tagad ir skaidrs, kāpēc viņas kalpones tik bieži mainās. Viņa ikvienu tā uzmāks!

Pirmā reakcija bija steigties iekšā un jautāt, kas notiek? Bet tā vietā es klusi izgāju no Ilsanas kambariem un domās atgriezos savā istabā.

Nē… Varbūt tev vajadzētu divreiz padomāt, pirms bēgt ar šo meiteni uz Bērštonu. Cik ilgs laiks paies, līdz viņa sāks grūstīt arī mani?

Atrodoties pils pagalmā, biju nedaudz pārsteigts. Šeit notika īstā cīņa!

Pieci karotāji uzreiz uzbruka dralordam ar izvilktiem zobeniem, un likās, ka pretinieki viņu būtu pārsteiguši. Baltais, brīvais, laikapstākļiem nepiemērotais krekls nekādi nelīdzinājās bruņām, kurās bija tērpušies uzbrucēji. Vienkāršas bikses varēja pasargāt tikai no aukstuma. Turklāt zobens Finbar Frost, ko izmantoja sitienu atvairīšanai, izrādījās koka!

"Tā ir tikai apmācība," Nisa pamudināja, it kā sajutu manu apjukumu.

Laikā! Es gandrīz sāku paniku, plānojot aicināt tos, kas mierīgi gāja garām, aizstāvēt suverēnu. Apspiežot šo impulsu, es sastingu ar akmeņainu seju, vērojot neparasto skatu. To redzēt televizora ekrānā ir viena lieta, un pavisam cita, kad