Svētītais ledus. Nemirstīgo vēlmes - Любовь Сергеевна Черникова

atgādini kādu, šķiet, ka ir kāda līdzība, bet es vēl neesmu pārliecināts." — princis domīgi sacīja pēc tam, kad viņi atgriezās veseli. Neatkarīgi no tā, kam princese atgādināja, viņu sejas bija kaut kur uz nevainojamības un ģenialitātes robežas, kā arī pēkšņi nenokrita. Lēdija Kemina nebija amatiere savā amatā, un atceries vai neatceries — lielas atšķirības nebūs.

Mirela joprojām cīnījās ar Darenu, savukārt Ariss meistarīgi nepamanīja sabiedrības skaistuļu skatienus, kas sapņoja par viņu satikt. It kā nekas nebūtu mainījies. Ragana pēc Īrisas skatieniem saprata, ka viņām pienācis laiks doties projām, tāpēc, pateicoties par brīnišķīgo vakaru, viņas nesekmīgi mēģināja doties prom.

"Es domāju, ka mums šeit vairs nav ko darīt, tāpēc mēs jūs aizvedīsim." — Serams sacīja, skatīdamies apkārt pūlim. — Ariss, tu paliksi? “No prinča acīm bija skaidrs, ka viņš šeit nepaliks nevienu papildu minūti. "Mums jādodas prom, pirms visi to sapratīs, pretējā gadījumā viņu pacietība beigsies."

Viņi gribēja novērst cilvēku uzmanību, tāpēc viņi to tagad darīja. Noņemot no sienām ilūzijas un pie reizes satverot raganu aiz elkoņa, taču, pārsteidzoši, viņa nez kāpēc netaisījās vilkties. Neko jaunu nesagaidījusi, princese paskatījās apkārt. Papildus savām fejām pie sienām bija arī jaunas dāmas. Pozas bija pilnīgi atšķirīgas. Jaunkundze, kas nāca no meiteņu rokām, salīdzinājumā ar šīm… daiļavām bija dziļi morāla un šķīsta. Viņai vismaz bija drēbes.

Kultūršoks ātri pārvērtās dusmās, un lietas kļuva neparasti trokšņainas. Apmainījusies ar skatieniem ar mazdūšīgo Mirelu, Īrisa paskatījās uz brāli. Viņš stāvēja ar nelokāmu seju, it kā nekas nebūtu noticis. Viņu jaunie paziņas aplūkoja atjaunināto interjeru. Darens, apbrīnojami skatīdamies apkārt meitenēm, kvēloja, kā princesei šķita, lepnumā. Serams centās apspiest smieklus.

— Uzreiz ir skaidrs, ka jūs esat meitenes. Mēs atradām to, kas trūka mūsu iztēlei. Jums nav ne jausmas, cik es priecājos, ka mēs satikāmies. "Īrisa bija tik laimīga, ka viņa vienkārši nevarēja saņemties ar to un saprast, kā viņi saprata, ka tā ir viņu radošums."

— Uztaisi nopietnas sejas. Bet ātri. — Serams nočukstēja un, skaļi sašutis par mūsdienu paražām, izveda visus no zāles.

Darens, pa ceļam uz meiteņu istabām, vieglprātīgi ieteica pārējiem nākamreiz sadarboties, uzskatot, ka nākamreiz tas varētu nedarboties.

"Es ļoti ceru, ka nākamā reize nebūs." — Ariss neapmierināts nomurmināja, it kā nevienu neuzrunādams.

— Kā?! Kā var nebūt? Ariss, tu esi nežēlīgs! Akadēmija joprojām trīcēs no mūsu čukstiem. — Darens spītīgi turpināja.

"Galvenais, lai viņa nenomirst no mūsu kliedzieniem." — Mirela atsita zobus.

Ariss neļāva Darenam atbildēt, satvēra māsas roku un veda viņu uz priekšu.

— Mums jārunā. "Meitene nesaprata, kāpēc notiek šī steiga, un pārsteigta paskatījās uz savu brāli. "Man arī ar jums jārunā, es atgriezīšos nedaudz vēlāk." — viņš pagriezās pret pūķiem, kuri pēc viņa vārdiem strauji mainījās un nopietnām sejām, harmoniski pamāja, vienlaikus atvadoties, un ātri aizgāja.

— Vai kaut kas notika? — Mirela jautāja, skatoties uz aizejošajiem puišiem.

Aizslēdzis aiz meitenēm durvis, viņš raganai apliecināja, ka Īrisa viņai visu izstāstīs vēlāk, un veda māsu uz savu istabu, atstājot Miru viesistabā.

Apsēdies viņas gultā, viņš ātri sāka skaidrot problēmas būtību. Karalis informēja Arisu, ka viņam jādodas pie dēmoniem, ar kuriem pirms pāris paaudzēm bija noslēgts miera līgums, kas varētu garantēt viņa drošību. Viņš arī lūdza citus ar izbrīnu atbildēt, ka viņai nav ne jausmas, kur viņš devies. Tajā pašā laikā tika apsvērts jautājums, ko ar viņu darīt, taču šajā posmā viņi nolēma atstāt meiteni akadēmijā, neizdomājot neko labāku.

— Kāpēc? Es saprotu, ka vest mūs ar Mirelu pie dēmoniem ir stulbi, bet kāpēc tu ej pie viņiem? Kas notiek? — princese sarauca pieri, cenšoties izprast tēva loģiku. Viņa atcerējās, ka dēmoniem nebija nozīmes, no kādas meitenes meitene nākusi, un viņi pievērsa uzmanību tikai tam, cik labi viņu burvība ir apvienota ar izredzētās maģiju.

"Pilī notiek tīrīšana, un tiek atklāti cilvēki, kas ir iesaistīti nākamajā slepkavības mēģinājumā. Šorīt man vajadzēja būt citā valstī, bet es nolēmu jūs iepazīstināt ar pūķiem. Es nevarēju ļaut jums atrisināt visas problēmas vienam. — Ariss meloja.

— Vai viņi mēģināja kādu nogalināt? — Īrisa ar krietnu izbrīnu jautāja.

— Lai cik komiski tas neizklausītos, viņi gribēja saindēt manu māti. Viņa neuzdrošinājās dzert indi publiski, tāpēc viņa vienkārši to nometa.

Jā, karaliene, bez šaubām, varētu viegli demonstrēt triku, bet vēlāk viņai būs jānes to cilvēku ķermeņi, kuri to redzēja. Riadna būtu varējusi izdarīt šādu vienreizēju triku, par prieku savam vīram, bet vai viņam tagad nebija pietiekami daudz problēmu? Par to domājot, sieviete nolēma klusi pasēdēt, nevienam neatklājot interesantās spējas, kas jau agrāk gandrīz noveda viņas māti līdz bēdām.

"Kāpēc elfi atsūtīja savu princi uz šejieni?" Vai tas nav saistīts ar slepkavības mēģinājumu? — meitene jautāja, atceroties nesabiedrisko puisi. Viņa neredzēja Eiju tajā vakarā. Varbūt visu var izskaidrot ar to, ka elfi atstāj cilvēkus novārtā, bet kāpēc viņš personīgi ieradās šajā gadījumā?

"Viņš ir tikai papildu miera garantija." Viņi nesaņems nekādu labumu no naidīguma ar mums. Mūsu pusē ir dēmoni, iespējams, pat pūķi. — Ariss paskaidroja.

Īrisa nolēma, ka šajā gadījumā viņa pat jūt līdzi Eiasam un var viņu daļēji saprast. Tikai tāpēc, ka tautieši jūs uz svešu valsti sūtīja kā patērējamu priekšmetu, jūsu vēlme sazināties nepalielināsies.

— Pūķi? — princese bija pārsteigta. Pat neskatoties uz to, ka pūķi ieradās pie viņiem mācīties, kas jau bija neticami dīvaini, viņi ļoti ilgu laiku bija konsekventi saglabājuši neitralitāti un neiejaucās citu valstu lietās, ja vien tas neattiecās uz viņu drošību.

"Viņi ir pārāk lepni, lai izmantotu šādas metodes." Viņiem ir vieglāk karot pret mums, tāpēc esiet uzmanīgi un piesardzīgi, pārbaudiet pilnīgi visu. — Ariss viņai teica.

— Bet kāpēc tu nevari palikt pie manis? — Irisa bija sašutusi. — Kā tu tur bez manis?! Tu kļūsi pilnīgi bezjūtīgs un garlaicīgs. Man tevis pietrūks. — Viņa apskāva viņu, uzmetot lūpas. Pirmo reizi viņus nācās ilgstoši šķirt. — Vai tu ilgi?

Pats puisis nezināja atbildi uz šo jautājumu, taču nevēlējās melot māsai, tāpēc paraustīja plecus, slēpdams savas jūtas.

— Tu mācīsies, un es sapūtīšu šajā sūdā? Arī Mirelle iesaistījās visā. “Princeses neapmierinātība bija redzama ar neapbruņotu aci.

— Un kur tu gribētu aizbraukt? — Ariss nopūšoties jautāja.

— Es nezinu, vismaz tiem pašiem pūķiem. — princese atcerējās par savām jaunajām paziņām.

"Viņi uzņem tikai pūķus." Es nepamanīju tavus spārnus. — viņš pasmīnēja.

"Es nedzirdu tavu nagu klabināšanu, ragainais." — Pacēlusi zodu augstāk, meitene turpināja: — Un vispār princesēm neatsaka.

Ariss uzskatīja, ka māsai ir laba iespēja