Pūķa ēna. Princese - Edgars Auziņš

protams! Kāds stulbs! Varbūt jums pat nevajadzētu maksāt algu. Šķiet, ka jūs pat nezināt, kā skaitīt?

— Varbūt man vajadzētu meklēt tos apsargus un pateikt, ka Konors atsakās maksāt par darbu? — domīgi teicu, nepaskatīdamās uz pavāru.

— Eh! Nejoko tā! Tu nolēmi ar mani pajokot, vai ne? — viņš pēkšņi uzliesmoja.

Tajā brīdī es pēkšņi sapratu divas lietas. Kaut kas nav kārtībā ar mūsu krodzinieku. Ir kaut kas, kas liek viņam negribēt sargu uzmanību.

Un viņš saprata, ka es to saprotu. Nez kāpēc tajā brīdī manā galvā sāka skanēt populāra dziesma par to, kā līgavainis pabaroja viesus ar paša sievu. Asociācija nebija īpaši patīkama, un situācija bija steidzami jālabo.

— Ko es teicu? — Atkal es tēloju, ka izskatos stulba, lai Konors nešaubītos par paša secinājumiem par manām prāta spējām. "Jūs draudējāt atstāt mani bez algas, man tas nepatika." Es strādāju godīgi vakar un šodien!

— Jā, es tev maksāšu, es tev maksāšu! Tikai nekliedz! Tavi kliedzieni man pat sagādāja galvassāpes! "Konors nometa manus ienākumus uz galda. — Paturi savu naudu!

Steidzīgi savācu monētas, kas ripoja uz galda virsmas. Ne viens vien nebūs lieks. Visi noderēs. Žēl, ka Ilsana nevarēs paķert ēdienu no virtuves, tas radīs jautājumus, uz kuriem es nevarēšu atbildēt. Bet man bija vesela stunda brīva laika, un es nolēmu aizskriet uz tirgu un tur kaut ko nopirkt Ilsan.

Es labi pavadīju laiku, dodoties uz tirgu. Es nopirku Ilsanai kaut ko ēdamu, un tajā pašā laikā klausījos cilvēkus. Mēs daudz runājām. Lūk, ko nozīmē televīzijas, radio un, šķiet, preses trūkums. Visas ziņas tika nodotas no mutes mutē. Taču, interesanti, klīda runas ne tikai par līdzdalībnieku, bet arī par noziedznieku, kurš dralordam bija nozadzis ko vērtīgu. Viņi meklēja viņu tikpat dedzīgi un, iespējams, ar vēl lielāku dedzību.

Tiklīdz tuvumā parādījās aizsargu atdalījums, cilvēki nekavējoties sāka viens otru brīdināt. Par to dzirdējusi, gribēju tikt ārā no tirgus, taču pēkšņi sapratu, ka panikas nav, un pārējie nesteidzās, tikai šķībi skatījās uz kārtības sargiem ar ziņkāri. Un kādu secinājumu no tā var izdarīt?

Un tas: neviens šeit nevienu neķer bez izšķirības.

Es apstājos pie produkcijas stenda blakus kādai sievietei, kas tur rokās milzīgu grozu ar zaļumiem. Viņa izskatījās apmēram piecdesmit gadus veca vai nedaudz vecāka. Viņa izskatījās labsirdīga un aicinoša. Koko gudri pļāpāja ar kādu sev pazīstamu tirgotāju, un no viņu sarunas fragmentiem es secinu, ka šī kundze ir pilsētniece, kas izgājusi iepirkties.

Izliekoties, ka izvēlos arī zaļumus, nedaudz klausījos, par ko viņi runā. Viņi joprojām tērzēja par vienu un to pašu.

"Atvainojiet, es dzirdēju, ka apsargi jau ir atraduši vairākas meitenes." Kas ar viņiem notika? — es iesaistījos sarunā.

— Tieši tā, mīļā. “Pilsētniece mani rūpīgi nopētīja. “Jau pirmajā dienā viņi aizveda uz ielas manu vecmeitu un aizveda uz drakolordu. Starp citu, jūs un viņa esat zināmā mērā līdzīgi…” viņa domāja, uzmanīgi skatoties uz mani.

— Tik acīs līdzīga tavai Mariskai! Viņi meklē to zagli pēc viņas acīm. Vai nezināt? Aiziet! — Tirgotājs satvēra viņas rokas.

Acīmredzot viņa ieguva nedaudz vairāk informācijas nekā viņas sarunu biedrs.

— Un tā ir taisnība! — dāma ar groziņu piekrita.

— Atvainojiet, ja jautājums ir netaktisks, bet kas notika ar jūsu brāļameitu? Vai viņa tika iemesta cietumā? Pratināts? — uzdevu dedzinošu jautājumu.

— Protams, nē! Kāpēc viņa atrodas cietumā? Draklords atnāca, paskatījās uz viņu un teica: "Ne viņa." Marisa nekavējoties tika atbrīvota. Vai varat iedomāties,” viņa vērsās pie tirgotāja. "Šis muļķis neprātīgi iemīlēja draklordu!" Tagad viņa rūc, ka viņš tik vienaldzīgi uz viņu paskatījās. Uz ko tu cerēji, stulbi?

Sievietes zinoši smējās, un es savācu drosmi un jautāju:

— Kā jūs domājat, vai mūsu draklords ir labs vai nē? "Bija grūti formulēt tik jūtīgu jautājumu, jo tas izklausījās nedaudz idiotiski, un es ar samulsušu smaidu piebildu: "Es sapņoju kļūt par kalpu viņa pilī."

Mani sarunu biedri saskatījās un unisonā nopūtās. Tirgotāja tikai nobolīja acis, bet pilsētniece nespēja pretoties:

— Vēl viens! Likās, ka viņa pēdējā brīdī ir norijusi “Durynda”. — Ak, jaunība, jaunība! Tas, ka dralords ir viens vīrietis, neko nenozīmē. Viņš jau daudzus gadus meklē Ēnu.

"Viņš meklē, bet nevar atrast…" tirgotājs rūgti piebilda.

Abi runāja par to, kurš saslimis.

— Kāpēc viņš to neatradīs? — viņa uzmanīgi jautāja un gāja pa plānu ledu, ne mazāk.

Abas sievietes noraidoši paskatījās uz mani.

— Pat nesapņo! Draklords meklē ne tikai meiteni uz nakti, bet arī Ēnu! Pat ja tev izdosies ielīst viņa gultā, izmantojot viņa skaisto seju, tas nebūs uz ilgu laiku,” skaidroja pilsētniece, jēgpilni izliekot uzaci.

"Agri vai vēlu Ēna tiks atrasta un ar netīro slotu izslaucīs visas saimnieces no pils." Skaidrs? — tirgotājs sacīja. Šķiet, ka šīs sievietes nolēma, ka es tiecos uz valdnieka aizraušanās lomu, kas patiešām no malas izskatījās pēc stulba šauras domāšanas meitenes sapņa. Droši vien vietējās skaistules te taisa tādus plānus vienam draklordam, tāpēc pieteica mani savās rindās.

— Skaidrs. Kas te nav skaidrs? — Es pat nedaudz apvainojos, bet turpināju spēlēt lomu. "Bet dralorda gulta mani nemaz neinteresē." Man ir svarīgi zināt, cik viņa pilī maksā kalpotāji, kā tur izturas pret cilvēkiem. Vai notiek kādas zvērības vai izvirtība, pretējā gadījumā es esmu pieklājīga meitene. Es neciešu nekādu nelietību! — Es pagriezu savu viedokli, pieņemot aizvainota taisnā cilvēka izskatu.

Šķiet, ka paspēju tantēm nokaunināt.

— Man tur ir otrā māsīca par sargu un divi… Nē, dienē trīs attāli radinieki. Esam apmierināti gan ar nopelnīto, gan ārstēšanos,” dalās pilsētnieks, kuram radu, šķiet, ir daudz.

Tirgotāja bija apjucis izlaist preces, tāpēc viņa novēloti piebilda:

— Nežēlības? Nu tu esi izgudrotājs! "Viņa iesmējās, bet uzreiz kļuva nopietna. "Mūsu draklords tevi neizlutinās." Viņš uztur kārtību ar dzelzs dūri. Pasaule nekad nav redzējusi godīgāku cilvēku par Finbar Frost.

Abas sievietes, kas sacenšas viena ar otru, sāka slavēt draklordu, un es ievēroju, ka viņas runā bez jebkādas ironijas. Nešķiet, ka viņi slēpa valdnieka trūkumus, slēpjot tos aiz glaimojošiem vārdiem. Interesanti…

"Tad