Pūķa ēna. Princese - Edgars Auziņš

— Amira, vai esi pārdomājusi? — Ilsana nobijās.

— Par ko tu runā?

"Vai jūs mani nenodosit draklordam?" Nevarētu teikt, ka es sēdēju būrī laukumā savas saistības ar nirfeat dēļ

Līdzdalībnieks paskatījās uz mani ar kucēna suņa acīm.

— ES neteikšu. Kas tev liek domāt, ka es to darīšu?

"Tu vienkārši par kaut ko tik ļoti domāji, un tava seja kļuva tik apņēmīga… Es pat jutos nobijusies…

— Meklēju izeju no situācijas. Un, šķiet, es to atradu.

— Vai tiešām? Vai es varu kaut kā palīdzēt?

— Noteikti! Tu taču nedomāji, ka es varētu tikt galā bez tevis, vai ne? Es varētu izmantot palīgu un draugu.

Es pasmaidīju Ilsanai un pie sevis nodomāju: "Draugs, kurš par šo pasauli un tās noteikumiem zina daudz vairāk nekā es."

Nē, es Ilsanai pilnībā neuzticējos. Es jutu, ka viņa kaut ko slēpj, bet man ļoti vajadzēja draugu, un Ilsana jau bija pierādījusi savu draudzību, kad viņa manis vietā nakšņoja pie sadistu Aurela un neloloja ļaunu prātu.

— Paldies! Paldies! Tu esi mans pirmais draugs šajā dzīvē! “Līdzdalībniece metās man uz kakla.

— Vēl nē! — pusslāpuši nočukstēju, uzmanīgi atbrīvojoties no viņas tvēriena. "Tas ir tas, no kā es baidos." Teikšu, ka mēs tikāmies tikai bordelī, bet ja nu Draklora ļaudis jau ir uzzinājuši, ka tu esi tas pats izbēgušais noziedznieks? Šie burvji izskatījās nopietni.

Es negribētu pazaudēt Ilsānu tik nepiemērotā brīdī.

"Es nedomāju, ka mums vajadzētu no viņiem baidīties." Viņi nepamanīja manu apjukumu un paši atveda mani pie draglorda pēc līgavas.

— Jā, bet viņi zina tavu vārdu.

— Viņi nezina. — Līdzzinātājs mānīgi pasmaidīja. "Meitenei būrī bija cits vārds, bet es iepazīstināju sevi ar savu īsto vārdu."

— Cits nosaukums, jauns izskats?

Atliek tikai viltot dokumentus, es garīgi piebildu.

— Un jauna dzīve! Ceru, ka šoreiz būšu laimīga,” turpināja Ilsana.

— Lieliski. "Tas varētu darboties," es viņai piekritu.

Mūsu vientulību salauza gara auguma jaunekļa parādīšanās, kurš pieklauvēja pirms ienākšanas.

— Sveiks, nyers! Mani sauc Severs, es esmu pūķa kunga palīgs. Lūdzu, sekojiet man. Es jūs aizvedīšu uz jūsu kamerām. Tur var pārģērbties, atpūsties un atgūties. Es nosūtīšu kalpones un ārstu. Es dzirdēju, ka daži no jums nejūtas labi?

Mēs skatījāmies viens uz otru.

— Nē nē! Paldies. Es tikai uztraucos, bet tagad man viss ir kārtībā! "Paldies, nyer Sever," Ilsana dziedāja, atbruņojoši uzsmaidot puisim.

Viņš palika nesatraukts, bet sārtie vaigu kauli liecināja par viņa apmulsumu.

Oho! Ilsanā iemīlējies, vai kā?

15. nodaļa. Jautājiet, ko vien vēlaties!

Man atvēlētās palātas atgādināja plašu dzīvokli. Tur bija grezna guļamistaba un milzīga viesistaba, kurā varēja pat dejot. Un kabinets, kur bija viss darbam nepieciešamais, un guļamistaba istabenei, un vēl… Tikpat plaša vannas istaba ar greznu vannu uz graciozām kājām, par ko klusībā sapņoju! Un, lūk, lūk! Tualete! Es pēdējā laikā par to sapņoju, izmantojot spaini.

Taču greznība ar to nebeidzās. Stūrī burbuļoja un putoja marmora fonts. Ziemeļi skaidroja, ka ūdens tajā ir dziedinošs un nāk tieši no karstajiem avotiem, nepārtraukti atjaunojoties. Lūk, kur slēpjas īstā maģija!

— Vai Ilsanas kambaros viss ir pa vecam? — es biju ziņkārīgs.

— Ne īsti. Tomēr jūsu kambari sākotnēji bija paredzēti Pūķa ēnai,” drakloda palīgs pieklājīgi pasmaidīja.

"Varbūt, ja ilzāniem ir ierādītas atsevišķas istabas, viņi viņus nedzīs?" — nodomāju un jautāju:

— Ziemeļi, kad es varu redzēt savu draugu?

— Tiklīdz dralords ar tevi runās. Līdz tam labāk neiet ārā. Atvainojiet, ieguva Ēnu.

— Skaidrs. Paldies.

Es neuzstāju un nestrīdējos, un vīrietis pagriezās pret durvīm un kādam pasauca:

— Nāc iekšā!

Iekšā gāja skaista meitene ar absolūti baltiem matiem un dzidri zilām acīm.

— Sveika, Nyera ēna! Mani sauc Niisara.

Meitene aizcirtās un apstājās pie durvīm, un Ziemeļs paskaidroja:

"Šī ir jūsu kalpone un kalpone, Nyera Ēna." Jūs varat dot viņai jebkādus rīkojumus.

"Prieks iepazīties, Niisara," es pasmaidīju, un meitene pēkšņi staroja.

"Man ir tas gods kalpot jums, Nyera Ēna." — Viņa paklanījās.

Visa šī jaukšana mani mulsināja. Tāpat kā nosaukums, ko viņi mani sauca. Ēna… Kas tas par pievilcību? Bet kalpi to teica bez ironijas, un es centos neizrādīt, ka man tas nepatīk.

Kad iepazīšanās bija beigusies, uzdevu jautājumu, kas mani visu šo laiku bija nomocījis:

— Piedod, Ziemeļi. Un es… Vai es te dzīvošu viena?

"Ja vēlaties, varat dalīt viņa kambarus ar draloru," sacīja palīgs, nez kāpēc nosarkst.

Niisara gandrīz iesmējās, bet uzreiz sarāvās.

— Nē nē! Man arī šie piestāv! "Es tikko jautāju," es steidzos paskaidrot.

— Ak, es saprotu. Atvainojiet… Jā. Tās ir tikai tavas kameras, nyera. Tieši tā,” puisis kļuva vēl vairāk apmulsis.

Es pagriezos pret kalponi:

— Niisara…

— Vienkārši sauc mani par Nisu, saīsinājumā nyera Shadow.

— Un tu mani vienkārši sauc par Amiru. Lūdzu. Es vēl neesmu pieradis būt… ēna.

"Kā jūs sakāt, nyera Amira," Norts palocījās, un Niisara atkal iesaucās.

— Nis, vai es varu ieiet vannā?

— Protams, es tev pagatavošu! — Kalpone nekavējoties metās izpildīt pavēli.

— Nyera Amira, mēģini to pabeigt pēc stundas. Pēc tam dralords vēlas ar jums parunāt. Vislabāk, ja līdz tam laikam esat gatavs.

"Uh-huh, citādi nekas viņam netraucēs runāt," es garīgi piebildu.

"Nyera Amira, vakariņas ir tikai pēc divām stundām, bet, ja vēlaties, es jums atnesīšu uzkodas agri," Nīss ieteica, kad es gozējos tajā pašā burbuļojošā fontā.

Ļaujot sev nedomāt par visu, kas ar mani notika, es vienkārši izbaudīju burbuļus uz ādas un karsto ūdeni ar specifisku, bet patīkamu smaržu.

— Jā, lūdzu, Nis! Esmu šausmīgi izsalcis! — Es biju priecīgs par šo piedāvājumu.

Drīz es pārcēlos uz vannas istabu, kur ļāvu Niisarai izmazgāt matus. Ar pārējo tiku