Pūķa ēna. Princese - Edgars Auziņš

29.09.2024 - 07:0000

Жанр: Любовно-фантастические романы / Фэнтези
Название: Pūķa ēna. Princese
Автор: Edgars Auziņš
Возрастные ограничения: (18+) Внимание! Книга может содержать контент только для совершеннолетних. Для несовершеннолетних просмотр данного контента СТРОГО ЗАПРЕЩЕН! Если в книге присутствует наличие пропаганды ЛГБТ и другого, запрещенного контента - просьба написать на почту для удаления материала.

Описание Pūķa ēna. Princese - Edgars Auziņš

Es esmu iegājusi pūķu pasaulē, un katram no tiem ir vajadzīga Ēna, lai paliktu cilvēks un valdītu. Safīra pūķis apgalvo, ka es esmu viņa Ēna. Draud, ka nekad mani neatlaidīs, un uz visiem laikiem aizliedz man doties prom no šīs alas. Tādus cilvēkus kā es šeit ienīst un soda ar nāvi. Es nekļūšu viņa gūsteknis, mani nesalauzīs! Varbūt viņš runās citādi, kad zinās, ka manā rokā ir viņa burvju ierocis. Un, neskatoties uz viņa naidīgumu un neizpratni, viņu pievelk pie manis. Bet vissliktākais ir tas, ka viņš patīk arī man. Viņš man patīk tik ļoti, ka esmu gatava atteikties no savas pagātnes…

Читать онлайн Pūķa ēna. Princese - Edgars Auziņš

Шрифт:

Интервал:

Закладка:

Сделать

1 ... 93 94 95 96 97 98 99 100 101 102

Перейти на страницу:

redz. Atbrīvojoties no redzes tvēriena, viņa mēģināja atvilkt elpu. Pakratījusi galvu un satriekusies, viņa atkāpās no statujas, kas vairs neizrādīja dzīvības pazīmes. Un tad viņa vienkārši nokrita uz ceļiem un, saritinājusies, izplūda asarās kā pavisam nelaimīga maza meitene.

“Bērštonā! Viņš ir Berštonā! — viņa garīgi atkārtoja, saprotot, ka viņiem vienkārši nav iespējas satikties.

Nu, sakiet, lūdzu, kurš viņai ļaus doties uz Nirfu sagūstīto Bērštonu? Un kam viņa tur palīdzēs? Pat ja pajautāsi tētim, viņš bez citiem pūķiem neiztiks. Viņš, tēvocis Eirens un tēvocis Finbārs jau bija mēģinājuši izpētīt Berštonas robežu, taču robeža uzvedās dīvaini, un viņi steidzās atgriezties.

Varbūt, kad dzintars parādīsies Soliārā, viņi mēģinās vēlreiz, bet pagaidām viņiem ir jāgaida. gads. Varbūt divas. Viņiem ir vēl gandrīz divi gadi, lai glābtu Soliāru, un tikai tad…

Zlata to visu noklausījās, slēpjoties draklorda biroja skapī, taču viņa tika atrasta un izraidīta, neļaujot uzzināt, ar ko šī saruna beidzās.

Tagad izskatās līdzīgi. Viņai tika parādīts trūkstošais mozaīkas gabals, bet tikai viens, un tas to nepadarīja vieglāku. Vai arī viņa visu nesaprata? Tas arī varētu notikt. Nebija iespējams būt nepateicīgam.

— Paldies! — Zlata nočukstēja un, paklanīdamies šīs vietas saimniekam, pameta alu.

Viņa nolēma pagaidām nevienam nestāstīt par šeit redzēto. Nez kāpēc viņai šķita ļoti svarīgi visu paturēt noslēpumā.

Ceturtās grāmatas beigas

1 ... 93 94 95 96 97 98 99 100 101 102

Перейти на страницу: