Категории
Самые читаемые

Pūķa ēna. Princese - Edgars Auziņš

Читать онлайн Pūķa ēna. Princese - Edgars Auziņš

Шрифт:

-
+

Интервал:

-
+

Закладка:

Сделать
1 ... 65 66 67 68 69 70 71 72 73 ... 102
Перейти на страницу:
un nolika kājās.

Mums pretī izlēca garš, saliekts vīrietis, apmēram piecdesmit gadus vecs. Milzīgā pinceņā un ar inteliģentu seju.

— Ak, draklord! Kāds gods! “Veikala īpašniekam sāka trīcēt rokas. — Vai tu kaut ko vēlies?

— Ja atmiņa mani neviļ, šis ir labākais mākslinieku veikals visā Kirfarnogā?

— Pa labi. Un es jums to pierādīšu! Man ir viss, ko sirds kāro. Nu… Gandrīz viss. Soliyar dzintara krāsa jau sen ir pagājusi. Un Bershtonsky koši ir deficīts. Saglabāju pāris burciņas, bet tas arī viss. Lūdzu, izvēlies,” veikala īpašnieks sāka trakot.

Tikai tagad Finbārs mani atkal piecēla kājās.

– Ņem visu, ko tev vajag, mazulīt.

Vīrieši aizkustināti paskatījās uz mani. Blakus tādiem milžiem es tiešām likos mazs, lai gan pārliecinoši biju vidēja auguma. Un tad viņa sāka skatīties apkārt un atlasīt preces. Vienā stūrī atradās molberti, un uz letēm gulēja dažāda svara un krāsu papīra loksnes. Otas, zīmuļi, krāsas. Tas viss ļoti atšķīrās no materiāliem, pie kuriem biju pieradis, nebija tik tehnoloģiski attīstīts, bet tas bija vienkārši! Tos varētu veiksmīgi izmantot un radīt šedevrus.

Par ko? Kāpēc es to daru? Priekš kam man tas viss, es bēgu prom, mana mākslinieka dvēsele uzmundrināja un uzmeta kūleni. Faktūras, krāsas, dabīgas krāsas! Kādu laiku es vienkārši pazudu! Es pamodos tikai tad, kad no manis izvēlēto materiālu kalna izritināja zilas krāsas pudele un saplīsa. Skatoties uz traipu, kas izplatās pa grīdu, es pacēlu skatienu. Negadījumam bija prātīgs efekts.

— Ak! Atvainojiet, lūdzu…

— Nekas nekas! Es to tūlīt iztīrīšu. Man ir daudz šāda veida krāsu. Tas ir izgatavots no ziliem ziediem, tas nodrošina noturīgu pigmentu. Un puse no mūsu nogāzēm ir aizaugušas ar ziliem ziediem.

Zem veikala īpašnieka nomierinošās murmināšanas es sāku domīgi šķirot savus atradumus. Es ņemšu šīs lapas augu katalogam, ko apsolīju Kirjanai. Šīs ir krāsas, kas man noteikti būs vajadzīgas. Bet manai idejai noderēs šis lielākais audekls. Bet man nevajag to, to un to.

Pat pirkstu gali sāka niezēt, es biju tik nepacietīgs, lai ķertos pie darba.

Vai arī jāņem divas lielākas loksnes, gadījumā, ja sabojāšu pirmo? Papīrs nebija lēts, un es, pateicoties darbam krogā, jau iepazinos ar vietējām algām un cenām, sāku domāt, mēģinot novērtēt, vai man pietiks ar vienu audeklu, vai man vajadzētu paķert otru?

Labi, lai tā būtu! ES padevos. Kā ar krāsām? Bershton scarlet maksā pasakainu naudu, varbūt man to nevajag?

Draklords izņēma dārgo burku no manām rokām.

— Lūdzu, iesaiņojiet visu. "Mēs to paņemsim," viņš nolēma manā vietā.

– Šī ir dāvana! Es neņemšu no tevis naudu, dralord. Vismaz nogalini mani! — veikala īpašnieks sāka strīdēties, kad runa bija par samaksu.

— Nekādā gadījumā! Mēs spējam samaksāt! — es pretojos.

Preces māksliniekam šajā pasaulē nebija lētas, un dralordam netrūka naudas. Un vispār man patika šis cilvēciņš, aizrautīgs ar savu biznesu, kurš par katru savu produktu varēja pastāstīt visu, sākot no vietas, kur auga augs, no kura izgatavots pigments, līdz pat precīzam iznākšanas datumam.

— Nyera Shadow, lai tā būtu. Es iekasēšu maksu tikai par gleznu. Uzraksti man kaut ko tādu. Kad cilvēki par to uzzinās, manā veikalā pircējiem nebūs gala. Vai jūs solāt?

— ES apsolu! — es pamāju, paķerdama citu audeklu.

Viņa to izdarīja, nenovēršot skatienu no sarunu biedra, un vīrieši aizkustinoši iesmējās. Nez kāpēc deguns pēkšņi sajuta tirpšanu. Vai man būs laiks tik neapdomīgi izpildīt savu solījumu? Un vai ir vērts to darīt? Drīz viņi šeit nolādēs manu vārdu. Tā vārds, kurš aizbēga, atstājot Kirfaronu likteņa žēlastībā…

Mēs ar Draklordu izmantojām aizmugurējās durvis un izgājām uz dzīvojamo ielu pretējā pusē. Vesels pūlis jau bija sapulcējies uz iepirkšanās ielas iepretim galvenajai ieejai, un Finbārs teica, ka vēlāk runās ar cilvēkiem, un šodien ir lidojuma diena.

Izgāju no mākslas piederumu veikala nedaudz nomāktā noskaņojumā. Ja draklords pamanīja šīs izmaiņas manī, viņš to neizrādīja. Viņš tikai teica:

— Amira, es gribu tev parādīt vietu… Domāju, ka tev tur patiks.

Viņš atbruņojoši pasmaidīja, un nākamajā mirklī atkal pacēla mani un pārvērtās par pūķi.

— Mūsu pirkumi! — es kliedzu, bet atbildes nebija.

Šoreiz Finbar lidoja ātri, atstājot pilsētu arvien tālāk. Man patika lidojuma ātrums un sajūta. Pūķa mugurā es aizmirsu par visu.

— Finbar, es gribu ātrāk! — jautāju, un pūķis uzreiz palielināja tempu.

Un pēkšņi viņš strauji ienira lejā, tā ka man aizrāvās elpa. Es kliedzu no sajūsmas, kad mēs ātri metāmies pāri zaļajām ganībām, biedējot sniegbaltās aitas. Pēc tam pilnā ātrumā iebrāzāmies kanjonā virs trokšņainas upes, strauji griežoties no vienas puses uz otru. Pūķis manevrēja starp akmens sienām, un, kad priekšā parādījās strupceļš, tas strauji pacēlās augšup.

Ātrums, brauciens, risks!

Aizmirstot par skumjām, es pilnībā padevos šim brīdim. Adrenalīns burbuļoja man ausīs, kad es lidoju debesīs ar izstieptām rokām.

Dzīve! Kā es mīlu dzīvi! Viņa ir skaista! Kirfaronga ir skaista! Arī kalni ir skaisti! Un pūķi! Un Finbar Frost ir vismīļākā no tām!

Mani pārņēma visaptverošas laimes sajūta, un tad es pēkšņi iedomājos par Ruslanu…

22. nodaļa. Šādi darbojas maģiskais savienojums

Nē. Kaut kas šajā jautājumā ir jādara. Es nevarēšu pilnībā nomierināties, kamēr neuzzināšu, vai Ruslans izdzīvoja. Arī tāpēc man ir tik svarīgi atgriezties uz Zemes. Brīdiniet viņu par briesmām. Darīt visu iespējamo, lai tas freeride nenotiktu, bet tad… Es vairs nebiju pārliecināta, ka man tiešām ir vajadzīgs šis puisis. Interesanti, vai ir iespējams izteikt vēlēšanos, lai vēlāk varētu atgriezties robežu pasaulē?

Pirmo reizi nopietni domāju par palikšanu, un pašas domas mani šokēja, liekot ienirt sevī. Sajutis manu garastāvokli, pūķis samazināja ātrumu un pārtrauca slīdēt. Tagad mēs gludi peldējām, apmetām apli pāri kalniem un drīz vien nolaidāmies nelielā gleznainā plato. Tur bija neliels ezers, ūdenskritums, un netālu varēja redzēt ieeju lielā alā.

— Esam ieradušies! — Finbārs teica, kad es atkal atrados viņa rokās. — Vai tev patika?

– Ļoti! — es sajūsmā atbildēju un,

1 ... 65 66 67 68 69 70 71 72 73 ... 102
Перейти на страницу:
На этой странице вы можете бесплатно скачать Pūķa ēna. Princese - Edgars Auziņš торрент бесплатно.
Комментарии